Home history

ROYAL CLUB 13

Edinburgas prospekta 13. mājas vēsture

Mājas ir kā cilvēki - katrai no tām ir savs liktenis. Un tiem ir dzīves periodi ar svītrām: mierīgi un vētraini, laimīgi un rūgti. Un biogrāfija dažkārt ir sarežģītāka un mulsinošāka nekā jebkura cita cilvēka biogrāfija. Mājas liktenis lielā mērā ir atkarīgs no tās īpašniekiem un iedzīvotājiem, kā arī no notikumiem, kas risinās ārpus tās sienām.

No pansijas uz sanatoriju: stāsts par Edinburgas nama pārvērtībām

Māja, iespējams, celta 20. gadsimta sākumā. Par mājas pirmajiem īpašniekiem informāciju atrast neizdevās. Pagājušā gadsimta 20. gados māju iegādājās ebreju ģimene, kas vasaras sezonā izīrēja istabas ar pansiju. Pirms revolūcijas ebrejiem šeit ne tikai nebija atļauts iegādāties īpašumu, bet pat tikai ebreja pastaiga Edinburgā bija pietiekams iemesls viņa arestam.

Nākamais mājas īpašnieks 1925. gadā bija luterāņu mācītājs un dzejnieks Jānis Steiks, ļoti interesanta personība. 1931. gadā mācītājs savu īpašumu nodeva Latvijas korporācijai Lettonia, un nams piedzīvoja vētrainu laiku, pilnu jauno nemierīgo iedzīvotāju jautrību un svētku.

Līdz ar padomju varas nodibināšanu Latvijā 1940. gadā nams tika konfiscēts, un daudzi korporanti tika represēti. Pēc kara nams tika pārveidots par brīvdienu māju, bet pēc tam - par visu gadu strādājošu sanatoriju "Selga". Tā iemītnieki bija padomju strādnieki, kas šeit ieradās atvaļinājumā no dažādām valsts vietām, un namā Nr. 13 atradās pansionāta administrācija. Ilgus gadus pansionāta direktors bija Fedots Avdejevičs Žukovskis, atvaļināts pulkvedis un lielisks organizators. PSRS sabruka 1991. gadā, un drīz vien pansionāts tika slēgts. Iestājās nemierīgi laiki, kad bieži mainījās īpašnieki un īrnieki. Jaunajā tūkstošgadē šeit atradās dažādas komercfirmas.

Kara ielas (tagad Edinburgas prospekts) mājas Nr. 13 vēsture. Īpašnieks: mācītājs Jānis Steiks

Sešus gadus (no 1925. līdz 1931. gadam) mājas īpašnieks bija luterāņu mācītājs un dzejnieks Jānis Steiks (1855-1932). Pagājušā gadsimta 30. gadu sākumā viņš nonāca grūtos laikos un bija burtiski trūcīgs. Acīmredzot tas viņu pamudināja 1931. gadā dāvināt savu māju studentu korporācijai "Lettonia", kuras viens no dibinātājiem un filistru viņš bija. Apmaiņā korporācija viņam piešķīra ērtu mēbelētu istabu korporācijas nama augšstāvā Valdemāra ielā 55, Rīgā, un apņēmās rūpēties par Stejkas kungu līdz mūža galam.

Par mācītāju Steiku

Daži laikraksti publicēja nepatiesas ziņas, ka kāda studentu organizācija esot piespiedusi Steiku ziedot tai savu īpašumu utt. Saistībā ar to mācītājs Muehlenbahs, Lettonijas Filistru palīdzības biedrības priekšsēdētājs, presei sniedza paskaidrojumu: Steiks ir Lettonijas korporācijas filistrs. Tuvojoties mūža nogalei, Steiks savu īpašumu Jūrmalā uzdāvināja studentu biedrībai. Īpašums juridiski tika nodots Lettonijas Filisteru biedrībai. Filisteru biedrība apņēmās uzturēt Steiku līdz mūža beigām.

Viņam tika ierādīta laba istaba Valdemāra ielas 55. nama augšstāvā. Kad ieradās policija, Stīks bija ģērbies lupatās, tāpēc policija pati redzēja, kādās drēbēs viņš dzīvo jūras krastā. Tagad viņam ir nopirktas jaunas drēbes. Arī pats mācītājs Steiks paskaidro: "Filisteru palīdzības biedrība "Lettonia" likumīgi ieguva no manis manu nekustamo īpašumu Dzintaros, Kara ielā 13, un es pats noteicu savu pašreizējo dzīvesvietu". (Raksts laikrakstā "Latvijas Kareivis", 27.08.1931.)

Par mācītāju Jāni Stacksu, priesteri, skolotāju, dzejnieku un dīvaini

Jānis Steiks (1855-1932), luterāņu mācītājs, skolotājs un dzejnieks, dzimis Umurgā, Vendenas apriņķī, Livonijas guberņā. Beidzis Terbatas Universitāti (1880-1885, teologs). Kā mācītāja palīgs- priesteris kalpoja Krimuldā un Lavras ciemā, Pleskavas guberņā, mācītājs - Kaukāzā. Strādājis par skolotāju Pleskavas guberņā. Brīvdomātāju runu dēļ 1905. gadā bija spiests aizbraukt uz ASV, bija mācītājs Bostonā (1905-1921) un Ņujorkā (1921-23). 1923. gadā atgriezās Latvijā un kalpoja par priesteri Limbažos, taču dīvainas uzvedības (nenēsāja priestera tērpu, sludināja dīvainus sprediķus) un konfliktu ar priekšniecību un draudzes locekļiem dēļ tika atbrīvots no mācītāja amata. 1925. gadā viņš iegādājās māju Jūrmalā. Viņš bija pazīstams ar saviem oriģinālajiem uzskatiem par Latvijas vēsturi un tās iedzīvotāju valodu. Piemēram, viņš lasīja lekcijas par to, kā latvieši dibinājuši Londonu, apgalvoja, ka nosaukums "Odesa" cēlies no tā, ka reiz kāds latvietis tur ieraudzījis gaļu un iesaucies: "O, desa!" (O, desa!). Latviešu literatūrā viņš tiek uzskatīts par vienīgo latviešu absurda dzejnieku.

Портрет%20Я.%20Стейкса%20на%20почтовой%20открытке%20США%20%281923%29

Ya portrets. Stakes uz ASV pastkartes (1923)

Mācītājs Jānis Stacks

Я.%20Стейкс.%20Карикатура%20Я.Р.%20Тилберга

Я. Likmes. Karikatūra J.R. Tilbergs

Kara ielas (tagad Edinburgas prospekts) mājas Nr. 13 vēsture. Īpašnieks: Latviešu studentu korporācija "Lettonia" (1931-1940).

1931. gadā māju no iepriekšējā īpašnieka, mācītāja un dzejnieka Jāņa Steika (1855-1932), iegādājās latviešu studentu korporācija "Lettonia", pretī saņemot izmitināšanu un aprūpi korporācijas namā Valdemāra ielā 55, Rīgā. Nama vēsturē sākās jauna strāva, pilna trokšņu un nevaldāmas enerģijas un uzņēmības pilno jauno daudzo iemītnieku nerimstošas jautrības.

Tomēr tas viss beidzās līdz ar padomju varas atnākšanu 1940. gadā. 1940. gada 13. jūlijā sabiedrisko lietu ministrs nolēma slēgt visas mūža slēgtā tipa akadēmiskās organizācijas (studentu korporācijas, skautu organizācijas utt.). To kustamais un nekustamais īpašums tika konfiscēts, un biedri tika pakļauti represijām.

Корпораторы%20«Lettonia»%20недалеко%20от%20своего%20рижского%20дома%20на%20ул.%20Валдемара%20№%2055%20%281920–1930 е%29

Lettonijas korporanti pie savām mājām Rīgā, Valdemāra ielā 55 (20. gadsimta 20.-30. gadi)

J. Gagarina prospekta (tagad Edinburgas prospekts) mājas Nr. 13 vēsture. Selgas pansija (20. gadsimta 50.-90. gadi)

No uzņēmumu studentu trokšņainā kompānija tika aizstāts ar strādniekiem no dažādām Padomju Savienības daļām: pēc Otrā pasaules kara, atpūtas nams tika atvērts mājā Nr. 13 uz Kara ielā (kopš 1961 Y. Gagarin Avenue). Sākotnēji to nosauca par atpūtas namu Nr. 9 "Dzintari", bet 1962. gadā to pārdēvēja par Sēļgas pansionātu. Pagājušā gadsimta 70. gados pansionātam uzcēla jaunas ēkas.

Tajā atradās ēdamzāle, klubs, istabas atpūtniekiem, bet vecajā ēkā Nr. 13 bija izvietota pansionāta administrācija. "Selgā" bija labi organizēts viesu brīvais laiks: klubā notika koncerti, radošās tikšanās, lekcijas, latviešu mākslinieku izstādes. Pēc PSRS sabrukuma 1991. gadā pansionāts drīz tika slēgts.

Семья%20Кочневых%20на%20отдыхе%20в%20пансионате%20«Селга».%20«Zvaigzne»%20№%2021%20от%2001.11.1980

Kočņevu ģimene atvaļinājumā pansijā Selga. "Zvaigzne" Nr. 21, 01.11.1980.

ROYAL CLUB 13

Taču mūsdienās ēka Nr. 13 ir būtiski mainījusies un pārtapusi par privātu VIP klases klubu. Tas ir radījis komfortablu atmosfēru atpūtai un svinībām. Klubs piedāvā īrēt kluba zonu ar skatuvi un gaismas un skaņas aparatūru, atpūtas telpas un VIP guļamistabu, autonomu SPA zonu ar somu saunu un burbuļvannām, zaļo zonu un grila vietu.

Tādējādi House No. 13 turpina kalpot kā atpūtas un izklaides vieta kā līdz šim, taču tagad greznākā un ērtākā versijā. Royall Club ir kļuvis par jaunu nodaļu slavenā nama Edinburgas ielās vēsturē.